Šonedēļ domāju par kādu interesantu faktu, kas lika man meklēt iesaukšanas noteikumus Latviešu leģionā. Proti, no diviem dvīņu brāļiem leģionā tika iesaukts tikai viens, bet otru vēlāk iesauca Sarkanajā armijā. Kā gan tas varēja notikt, ja abi bija vienā vecumā un, atbilstoši noteikumiem, dienestā tobrīd iesauca, līdzko jaunietim palika 18 gadi?
Minētie dvīņu brāļi bija dzimuši 1926. gadā, un 18 gadu vecumu sasniedza tieši 1944. gada augustā – laikā, kad mobilizācija Latviešu leģionā bija sasniegusi savu kulmināciju. Taču kā gan varēja gadīties, ka no dvīņiem tikai viens nonāca leģionā?
Mobilizācija Latviešu leģionā, ko organizēja vācu okupācijas vara, noritēja pakāpeniski un ar pieaugošu stingrību. Sākotnēji, 1943. gada pavasarī, tika iesaukti 1919.-1925. gadā dzimušie vīrieši. Šajā pirmajā posmā iesauktajiem vēl bija zināma izvēles brīvība – viņi varēja izvēlēties starp dienestu SS leģionā, vērmahtā vai civilajā darba dienestā.
Tomēr situācijai frontē pasliktinoties, noteikumi kļuva arvien stingrāki. 1943. gada rudenī sekoja papildus pārbaudes un iesaukšana, šoreiz jau bez izvēles iespējām – tikai leģionā. Sodi par izvairīšanos no dienesta kļuva bargāki – no sākotnējā sešu mēnešu ieslodzījuma līdz pat nāvessodam.
1944.gads atnesa totālo mobilizāciju. Tika pārbaudīti visi vīrieši, sākot no 1910. gadā dzimušajiem līdz pat pusaudžiem. 1924.-1926. gadā dzimušos, tostarp mūsu stāsta varoņus, iesauca pilnībā. Pat 16-17 gadus vecie jaunieši tika iesaukti gaisa spēku izpalīgos.
Tomēr pastāvēja arī izņēmumi. No dienesta tika atbrīvoti vairāku profesiju pārstāvji, kuru darbs bija vitāli svarīgs civilās dzīves uzturēšanai:
Dzelzceļnieki, kuru darbs bija kritisks transporta sistēmas uzturēšanai
Telegrāfa darbinieki, kas nodrošināja komunikāciju sistēmas darbību
Policijas darbinieki, kas uzturēja sabiedrisko kārtību
Publiska dienesta darbinieki, kas nodrošināja pārvaldes funkcijas
Bruņošanās rūpniecībā nodarbinātie (tikai ar īpašu SS-Ersatzinspektion Ostland rīkojumu)
Pārtikas saimniecībā strādājošie, kas nodrošināja iedzīvotāju apgādi (tikai ar īpašu SS-Ersatzinspektion Ostland rīkojumu)
Kūdras ražošanas uzņēmumu darbinieki.
Papildus tam, 1943. gadā no iesaukšanas tika atbrīvoti arī vairāku nozaru amatnieki (attiecās uz 1912.-1918. gadā dzimušajiem):
Armijas ratu izgatavotāji
Ziemas apģērbu šuvēji
Ādas apģērbu un aizjūgu izgatavotāji
Būvniecības speciālisti
Kalēji (zirgu apkalšanai)
Auto remonta meistari
Mūsu stāstā izšķirošā loma izrādījās veselības stāvoklim – viens no brāļiem bija saslimis ar pleirītu (plaušu plēves iekaisumu), kas tobrīd šķita kā glābiņš no iesaukšanas. Taču liktenis viņu nepasaudzēja – jau novembrī viņu mobilizēja Sarkanā armija, un 1945. gada pavasarī viņš krita kaujā.
Izmantotie avoti:
Laikraksts "Kurzemes vārds" (1944. gada 8. septembris)
Laikraksts "Daugavas Vēstnesis" (1943. gada 31. jūlijs)
Vikipēdija
Comentários