Ja vēlaties izpētīt ne tikai dzimtas ģenealoģiju, bet arī plašāku dzimtas un vietas vēsturi, ir vērts pievērst uzmanību pagasta tiesu dokumentiem.

Kur meklēt pagasta tiesas dokumentus?
Šie dokumenti pamatā glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā atsevišķos pagasta tiesu fondos. Kādi dokumenti var arī glabāties attiecīgajos novadu muzejos. Lai gan pagasttiesas darbojās arī senāk, tomēr pētniekus interesējošais periods ir 19. gadsimts.
Kas bija pagasta tiesa?
Pagasta tiesa tika izveidota katrā muižā jeb pagastā. 19. gadsimtā pagasti atbilda muižu robežām, bet 20. gadsimtā notika pagastu apvienošana, likvidēšana un pārdēvēšana, un muižas kā saimnieciskas vienības vairs nepastāvēja.
19. gadsimtā pagasta tiesa sastāvēja no trīs tiesnešiem. Vidzemē tās darbību regulēja 1804. un vēlāk 1819. gada zemnieku likumi, bet Kurzemē – 1817. gada zemnieku likumi. Sākotnēji Vidzemē vienu no tiesas locekļiem sauca par muižas pārstāvi, otru – par saimnieku pārstāvi, trešo – par kalpu pārstāvi. Katrs no tiem tika ievēlēts savas kārtas vidū.
Pagasta tiesa risināja civillietas starp zemniekiem, kā arī strīdus starp muižu un zemniekiem. Visbiežāk lietas bija saistītas ar darba līgumu nosacījumiem, parādu nemaksāšanu – gan māju renti muižai, gan parādus starp zemniekiem, kā arī citiem salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem. 19. gadsimta sākumā viena no galvenajām tiesas funkcijām bija sodīt zemniekus par nepaklausību muižai.
Kādu laiku pagasta tiesai bija arī policijas funkcijas, izņemot krimināllietu izskatīšanu. Gan Kurzemē, gan Vidzemē tiesas rīcības brīvība bija līdzīga. Tās varēja piespriest līdz 30 spieķa sitieniem vai līdz 3 dienām aresta. Sievietes un bērnus līdz 14 gadu vecumam varēja sodīt ar ne vairāk kā 20 sitieniem, un vēlāk sievietes vispār tika atbrīvotas no miesas sodiem. Tāpat miesas sodus nedrīkstēja piemērot amatniekiem, saimniekiem, vecākiem par 60 gadiem un slimiem cilvēkiem.
Kurzemē pagasta tiesām bija uzticēta gan zemnieku civillietu, gan policijas lietu izskatīšana. Tiesas locekļu skaits bija no trīs līdz septiņiem, un tiesas priekšsēdētājs reizē pildīja arī pagasta vecākā pienākumus.
Pagasta tiesu darbība 1866.–1930. gadā
Pēc 1866. gada Baltijas pagastu likuma pieņemšanas pagasta tiesām vairs nebija kārtības policijas funkciju. Tās kompetencē palika civillietas un sodi par nelieliem pārkāpumiem.
1889.gadā notika izmaiņas likumdošanā, kas noteica, ka tiesnešu skaits nedrīkst būt mazāks par četriem. Tiesneši tika ievēlēti aizklātā balsošanā, kurā piedalījās visi pagasta iedzīvotāji. Pagasta tiesa izskatīja strīdus par kustamo mantu un naudas prasījumiem līdz 100 rubļiem, kā arī risināja aizgādniecības un aizbildniecības lietas un apstiprināja mantojuma dalīšanas projektus.
Ja persona nebija apmierināta ar pagasta tiesas lēmumu, nākamā instance Vidzemē bija draudzes tiesa, bet Kurzemē – apriņķa tiesa. Pēc 1889. gada apelācija tika izskatīta zemnieku virstiesā.
20.gadsimta 20.–30. gados pagasta tiesu kompetencē galvenokārt bija aizbildniecības un aizgādniecības jautājumi, kā arī daži civillietu aspekti.
Kāpēc pagasta tiesu dokumenti ir noderīgi dzimtas pētniecībai?
Pagasta tiesu dokumentos iespējams atrast informāciju par norisēm pagastā. Piemēram, šajos dokumentos var atrast informāciju par saimniecības nodošanu nākamajam īpašniekam, saimniecībai piederošajām ēkām un to aprakstu, kā arī mājas ikgadējās īres maksas lielumu.
Ir iespējams atrast arī personiskus stāstus, piemēram, sieviešu alimentu prasības par ārlaulības bērniem. Šādos gadījumos tiek minēts bērna tēva vārds. Lieki teikt, cik vērtīga ir šāda veida informācija dzimtas pētniecībā!
Jāņem vērā, ka pagasta tiesu protokoli ir rakstīti rokrakstā un vecajā ortogrāfijā, kas var apgrūtināt to lasīšanu.
Avots: Latviešu konversācijas vārdnīca. XV sējums. Rīga: Grāmatu apgāds A.Gulbis, 1937.
Comments