Luterāņu laulību ieraksts vācu valodā

Kurzemes un Vidzemes dzimtu pētniekiem bez vācu valodas neiztikt. Šajā ierakstā palīdzēšu atšifrēt, kas rakstīts pilnajā luterāņu laulību ierakstā. Jā, šie pilnie ieraksti ir reti sastopami, bet, ja tādi atrasti, tad tā ir vesela informācijas krātuve.

Attēls radīts ar Wix AI.

Piemēram izmantošu Rīgas Sv. Ģertrūdes draudzes laulāto ierakstu. Lielai daļai lauku draudzēm garie jeb pilnie ieraksti (vāc. Hauptregister) nav saglabājušies.

Tomēr dažām draudzēm tie ir saglabājušies un tad uzreiz ir jauni pavedieni, kam sekot tālākā izpētē.

Vispirms apskatīsim, kas rakstīts baznīcu grāmatas drukātajā veidlapā.

Kreisajā lapas pusē uzskaitīts sekojošais:

• Nr.

• Diena un mēnesis, kad notikusi saderināšanās pie mācītāja

• Kristītais vārds un uzvārds, amats vai kārtas stāvoklis, saderinātie, uzsauktie vai laulātie, kā arī viņu tēvu vārdi,ziņas, vai vecāki ir dzīvi, dzimšanas vieta un ticība
  

Labajā pusē ir šādas ziņas:

• Vai līgava un līgavainis ir neprecēti, atraitņi vai šķirti un viņu vecums

• Kad notikusi uzsaukšana pirmajā, otrajā un trešajā reizē.

• Kad un kurš salaulājis

• Vispārīgas piezīmes.

Starp citu, lai iztulkotu drukātu tekstu, variet paspēlēties ar Google Lens lietotni savā telefonā. Tā parasti jau ir instalēta, tikai jāatrod lietotņu sarakstā un jāieslēdz. Tad jāpavērš pret tekstu un jāizvēlas “tulkot”. Tulkojums varbūt nebūs literāri pareizs, bet jēga būs saprotama. Ar rokrakstu gan lietotne galā netiek, lai gan atsevišķus vārdus atpazīst pareizi.

Tālāk pievērsīsimies pašam laulību ierakstam. Šeit redzama vāciskā teksta transkripcija atsevišķi kreisajai un labajai pusei:

Un šeit latviskais tulkojums:

Ierakstos lietoti latīņu termini Sponsus un sponsa - līgavainis un līgava, kā arī pastor loci – vietējais mācītājs. Saīsinājumu "p.l." ļoti bieži redzēsiet arī kristību ierakstos. Arī vārds “copulirt” cēlies no latīņu valodas.

Pie ziņām par vecākiem tikai par līgavas māti norādīts, ka viņa mirusi (krustiņš pie vārda), līgavaiņa vecāki, acīmredzot, bija dzīvi.

Pie dzimšanas vietas parasti norādīta muiža (pagasts) un mājas. Šajā reizē, skatoties starpkaru perioda kartes, atradu mājas, kas varētu atbilst vāciskajam nosaukumam “Elkchen”, proti Alksnieni. 1917. gada Kurzemes kartē atrodams nosaukums “Alksheen”, kas ir līdzīgs “Elkchen”. Lai noskaidrotu mājvārdus, parasti ir liela meklēšana un salīdzināšana dažādās vēsturiskajās kartēs. Ar burtu salasīšanu bieži vien nepietiek, ja grib mājas identificēt arī mūsdienu kartēs.

Ceru, ka šis ieraksts palīdzēs Jums saprast baznīcu grāmatas. Par kristību ierakstu rakstīju jau iepriekš. Ja Jums ir interese par apmācībām vācu gotiskā rokraksta lasīšanā, lūdzu atstājiet savu epastu šeit.