Daži aizrautīgi lasītāji mani pārliecināja, ka jāpaturpina stāsts par Jāņa Sirma piedzīvojumiem Amerikā. Kādus darbus strādāja latviešu imigranti un cik nopelnīja? Kāds bija darbs fabrikās un kāds lauku fermās?
Pēc 2 dienām es dabūju darbu uz kādām 5 dienām kādā dzelzes fabrikī, kur kādus 6 dolārus nopelnīju. Tas darbs tur nobeidzās, un man bija 2 nedēļas velti darbs jāmeklē.
Tad tiku uz vienu dienu kādā dzelzes lietavā pie darba. Tur gan būtu bijis pastāvīgs darbs, bet tas priekš manis bija par grūtu un karstu, tādēļ bija jāatlaižas. Tanī laikā bija arī Tilberģis un Birziņš no ogu lasīšanas pārbraukuši. Nu mēs bijām visi bez darba.
Pēc kādām dienām aizbrauca Tilberģis ar kādu Stieciņu uz Filadelfiju tur darbu mēģināt dabūt. Tur nonākuši, viņi man paziņoja, ka esot ar vairākiem latviešiem satikušies un ka Filadelfijā esot daudz vairāk cerības darbu atrast nekā Baltimorā.
Tai 3. jūlijā es aizbraucu no Baltimoras. Filadelfijā atbraukušam vēl nelaimējās darbā tikt. Nauda bija arī pie beigām. Apņēmos iet kādus mēnešus uz farmi mēģināt strādāt. Tai 23. jūlijā salīgām es un Stieciņš par $14 lones par mēnesi pie kāda fārmera. Tai pašā dienā arī izbraucām tam farmerim līdzi. Tā ferma atrodas tuvu pie Delaveres city, Delavēras upes malā.
Turp aizbraukušiem, mums nemaz negribēja patikt jo bijām dzinēju saimnieku dabūjuši. Koste arī bija paknapa. Stieciņš jau otrā dienā pārbēga atpakaļ uz Filadelfiju. Es apņēmos vienu mēnesi ciest cauri, jo domāju, kur lai iet bez naudas? Vienu mēnesi arī izcietu, lai gan grūti nācās. 23. augustā es prasīju tam farmerim, lai man izmaksā man loni un teicu, ka es gribu viņu atstāt, bet viņš negribēja no tam ne dzirdēt un teica, ka es gribot, lai ejot projām, bet naudu viņš nedošot. Viņš gribēja, lai dzīvo vēl kādus 2-3 mēnešus. Man palika pavisam bēdīgi ap sirdi. Otrā rītā ar lielu turēšanos un strīdu 13 dolārus dabūju. Vienu dolāru pagāns taču norāva. Par to es viņu arī labi nogānīju un labas laimes viņam novēlēju.
Ar tvaikonīti es pārbraucu Filadelfijā atpakaļ. Še es sāku atkal darbu meklēt. Pirmā septembrī dabūju darbu pie dzelzceļa būves necik tālu no Filadelfijas. Tur vienu dienu izstrādājis, otrā dienā sāk lietus līt un tamdēļ nevarēja strādāt.
6. septembrī atradu darbu pilsētā kādā mucu fabriķī. Darbs bija labi grūts, bet izciest jau varēju. Lone bija 8 dolāri par nedēļu. Tur strādāju līdz ziemassvētkiem, tad tas fabrīķis apstājās, un es tiku no darba atlaists. Tagad esmu bez darba.
Filadelfijā, 1890. gada 28. decembrī
Tai 13. janvārī šogad es dabūju darbu jaunajā Sprekeļa cukura fabriķī pie mucu galdu ārā kraušanas no vagoniem. Te tūlīt dabūju $9 par nedēļu, un darbs ir labāks nekā vecajā vietā. No jūlija līdz septembrim dabūju 9,60 centus par nedēļu. No tā laika līdz šim $10. No oktobra mēneša esmu par priekšstrādnieku tai vietā. Man brangi iet, jo varu savu uzdevumu izpildīt.
Filadelfijā, Mc-Kean Street 137
1891. gada 23. augustā
Es vēl strādāju tai mucu darbnīcā. No maija mēneša es dabūju $13 par nedēļu. Augusta mēnesī mani atlaida uz vienu nedēļu atpūsties. Pa to nedēļu es gribēju Bīdermani Bostonā apmeklēt.
Svētdien, tai 8. augustā es izbraucu no Filadelfijas uz Ņujorku. Mans nolūks bija pa priekšu Ņujorku apskatīties un turienes tautiešus apmeklēt. Kādos pulksten 11. priekš pusdienas es iebraucu Džērsisitijā, kura atrodas pie Ņujorkas otrpus Hudzonas upes.
Dzelzceļa stacijā no vagona izkāpis, es domāju, ka esmu jau pašā Ņujorkā. Sāku meklēt pēc man zināmām adresēm tos tautiešus, bet drīz dabūja zināt, ka neesmu vēl nemaz Ņujorkā. Man bija vēl jābrauc pāri Hudzonas upei ar tvaikoni.
Ņujorkā es drīz tos tautiešus atradu. Satikos atkal ar Frici Steinberģi, kas no Liverpūles uz Ņujorku bija atbraucis. Tajā laikā viņš bija bez darba. Mantas ziņā tautieši maz vēl iedzīvojušies ir, tāpat kā visur citur.
Apskatījis Bruklinas tiltu, Centrālparku un citas vietas, es aizbraucu uz Bostonu pie Bīdermaņa. Viņu tikai ar lielu meklēšanu uzgāju. Viņš bija savu adresi pārgrozījis. Arī R.Hedebergu satiku, ar kuru jau Kurzemē pazinos. Īpaši gribēju turienes latviešu biedrības dzīvi redzēt. Nekādu labu atmiņu no tām nedabūju. Šis ceļojums man izmaksāja vairāk kā $20.
Lakewood farm, Ņujorkas valstī 1892. gada 1. maijā.
No Bostonas atpakaļ pārbraucis, sastrādāju līdz 13. martam tai mucu fabriķī, bez kaut kādiem svarīgiem piedzīvojumiem. Tai 13. martā nodega tas mutes fabriķis, kurā es strādāju. Uguns bija izcēlusies naktī mucu galdiņu žāvētavā. Tas ir akurāt tai vietā, kur es biju par priekšstrādnieku.
Viss fabriķis nodega līdz pašam pamatam. Skādi rēķinot līdz $250 000. Viss esot uguns biedrībā apdrošināts. Caur to ugunsgrēku es pazaudēju darbu. Ļoti nožēloju, ka tā notika. Es tā brangi biju iedzīvojies. Pēc kādas nedēļas es gan vēl dabūju uz kādām 7-8 dienām darbu pie tā nodegušā fabrika, bet tas bija viss.
Tam fabrika pārvaldniekam, apakš kuru es strādāju, ir kāda farme. Tas pārvaldnieks (R. Woods ir viņa vārds) man teica, vai es negribot iet uz viņu farmi strādāt. Citur darbs man nebija zināms, tādēļ apņēmos braukt no Filadelfijas ārā uz viņa farmi.
Filadelfijā nodibinājām latviešu biedrību mani ievēlēja par biedrības priekšnieku. Varēju ar tautiešiem labi satikt, un tā visādi dzīve sāka palikt patīkamāka. Nu bija jābrauc projām, tas nemaz man nebija pa prātam, bet ko lai dara?
Tai 13. aprīlī izbraucu no Filadelfiju uz to farmi. Ceļu aiz maksāja Mr. Woods. Viņš brauca arī man līdzi. Tā farma atrodas Ņujorkas valstī, Salivana apriņķī, kādas 4-5 verstis no Rockland dzelzceļa stacijas. Viss apgabals ir ļoti kalnains un klinšains. No aršanas un krietnas zemkopības še akmeņu daudzuma dēļ nevar būt ne runas. Patikšana man šinī apgabalā nebūt nav, bet jādzīvo vien ir, kur lai iet?
Par darbu nevar bļaut. Koste ir diezgan laba. Mr. Woods še daudz neuzturas, viņš vairāk dzīvo Filadelfijā. Viņa vietā par saimnieku ir kāds vācietis Bruno Jaške vārdā. Ar to jau iepazinos Filadelfijā. Viņam klāt par saimnieci ir viņa māte un māsa. Arī viena Bruno kozīne še uzturas. Tā māsa un kozīne ir jauni skuķi.
Tagad tiek būvētu liela jauna māja, kuru te rīkošot par hoteli, kur par vasaru kungi no Ņujorkas un citurienes nākšot zaļumos dzīvot. Šis apgabals ir romantiski jauks, gaiss esot īpaši vasaras laikā patīkami vēss un veselīgs. Tamdēļ arī šis apgabals tiekot no zaļumniekiem labi apmeklēts. Šimbrīžam laiks vēl ir krietni auksts. Lielākā daļa apkārtējo iedzīvotāju ir vācieši, citi jenkīs.
Man še ir vientulīga dzīve. Diezin, cik ilgi izturēšu. Ceru, ka tikšu pēc kāda laika atpakaļ Filadelfijā.
Comments