Pašlaik manā uzmanības centrā ir kāds emigrantu stāsts. Cilvēks, kurš Latviju pameta ap 1909. gadu. Kāpēc cilvēki tolaik emigrēja? Un ko varu ieteikt tiem, kas pēta 20. gadsimta sākuma izceļotājus.
Jāatzīst, ka šis ieraksts vairāk veltīts tiem latviešu pēctečiem, kuri dzīvo ārzemēs. Viņi ir tie, kas vēršas pie manis un cenšas noskaidrot kaut ko vairāk par savu latviešu senci. Kāda tad ir mana pieredze, mēģinot atrisināt uzdotās mīklas?
Biežākie izaicinājumi
Neprecīzas dzimšanas vietas. Ļoti bieži cilvēki, kas izceļoja, gan kuģu dokumentos, gan vēlākos dokumentos norādījuši neprecīzu dzimšanas vietu. Visbiežāk norādīts, ka viņi dzimuši Rīgā, bet mēs jau zinām, ka 19. gadsimtā tomēr maz latviešu bija rīdzinieki. Lielākā daļa tomēr bija dzimuši lauku pagastos, bet, acīm redzot, dokumentos izmantoja vienīgo starptautiski atpazīstamo Latvijas pilsētu – Rīgu.
Ko darīt šādā gadījumā? Kā noskaidrot īsto dzimšanas vietu? Jāmeklē norādes caur citu zināmo informāciju - varbūt ir saglabājušās kādas vēstules no radiniekiem Latvijā, kas sniedz kādu pavedienu? Varbūt uzvārds ir raksturīgs kādam novadam. To variet pārbaudīt vietnē www.uzvardi.lv
Mainīti vārdi. Izceļotāji bieži pielāgoja savus vārdus un uzvārdus angļu valodai, piemēram, Jānis kļuva par John, Fricis par Freddy, Matīss par Mathew. Dažos gadījumos uzvārdi tika pilnībā nomainīti. Piemēram, kāds Jēkabs Vanags kļuva par Herman Krieger, bet Jānis Lūsis pieņēma vārdu John Grundy.
Šādos gadījumos cilvēku var identificēt tikai tad, ja pēctečiem ir kādi nostāsti vai kādas piezīmes par sākotnējo latvisko uzvārdu vai vismaz citu latviešu radinieku vārdi un uzvārdi.
Izpētes iespējas
Vēstules un fotogrāfijas
Vispirms jāsāk ar to, kas ģimenē saglabājies. Ja ir kādas vēstules vai fotogrāfijas ar uzrakstiem, tad tajās var būt nozīmīgi pavedieni. Arī ģimenes nostāstus ir vērts pārbaudīt. Lai gan tajos ir daudz mītu un kļūdu, tomēr kāds patiesības grauds var atrasties.
Pasažieru saraksti. Latvijas arhīvos nav kuģu pasažieru sarakstu (vismaz man tādi nav zināmi), tāpēc informācija ir jāmeklē ieceļotāju sarakstos, piemēram Amerikas Elisa salas fonda pasažieru datubāzē vai Austrālijas Nacionālā arhīva datubāzē. Ņemiet vērā, ka uzvārdi šajos sarakstos var būt mainīti. Tiem, kas izceļoja piirms 1920. gadiem, uzvārdi bieži vien vēl ir rakstīti vecajā ortogrāfijā, piemēram, uzvārds Lūsis būtu jāmeklē kā Luhs vai Luhsa.
DNS testi. Ja neizdodas identificēt personas sākotnējo vārdu vai dzimšanas vietu, iespējams meklēt radniecību caur DNS testiem. Plašākā latviešu datubāze ir MyHeritage vietnē. Tomēr jārēķinās, ka testa nodošana pati par sevi vēl neko daudz nepalīdzēs – būs nepieciešama rūpīga sakritību analīze un ciltskoka izpēte. Svarīgi, lai tiem, ar ko uzrādās sakritības, būtu izpētīts ciltskoks.
Iespējamie izceļošanas iemesli
Privāti iemesli
Kāpēc latvieši izceļoja? Par to pēcnācējiem parasti ir dažādi dzimtas nostāsti. Vai nu bēga no represijām vai negribēja dienēt cara armijā. Varbūt meklēja labāku dzīvi vai bēga no sliktas situācijas mājās. Diemžēl šos stāstus dokumentos nav iespējams pārbaudīt. Šo to var secināt par ģimenes situāciju. Piemēram, vienā gadījumā, uz Austrāliju aizbēgušais jaunietis bija ārlaulības bērns un var pieņemt, ka tam bija kaut kāda ietekme uz piederības sajūtu gan ģimenei, gan tēvzemei.
Jūras dotās iespējas
Vairākos manos pētījumos ir atklājies, ka izceļotāji auguši pie jūras. Jau no pusaugu gadiem strādājuši par kuģa puikām un vienkārši izmantojuši iespēju “nolēkt no kuģa” kādā eksotiskā tālā zemē. Var taču saprast, ka, salīdzinot ar carisko Krieviju, kuras sastāvā tolaik atradās Latvija, radās vilinājums izmēģināt laimi citur.
Te var vēl pieminēt, ka no 1906. līdz 1924. gadam no Liepājas uz Ņujorku un Helifeksu bija regulāra kuģu satiksme, līdz ar to Liepāja kļuva par tādu kā izceļotāju galvaspilsētu. Caur to izceļoja ne tikai latvieši, bet arī kaimiņi - lietuvieši, poļi, ebreji.
Bēgšana no represijām. 1905.-1906. gadā Latvija piedzīvoja revolūciju un tai sekoja bargas represijas. Daudziem draudēja arests un deportācijas uz Sibīriju, tāpēc daudzi bēga uz ārzemēm. Diemžēl šie bija nelegālie ceļotāji, kuri vienkārši paslēpās uz kuģa ar vai bez kuģa apkalpes ziņas un viņu vārdus pasažieru sarakstos neatradīsiet.
Manis minētie piemēri galvenokārt attiecas uz individuāliem izceļotājiem, kas parasti apprecējās ar cittautiešiem. Līdz ar to pēcnācēji bieži vien pazaudēja saiti ar Latviju. Kolonistu stāsti Ziemeļamerikā un Brazīlijā, uz kurieni izceļoja veselas ģimenes, ir atsevišķa tēma. Vēl pavisam cits stāsts ir latviešu kolonijas Krievijā.
Comentários