Šoreiz ar piemēru gribu izskaidrot, kāpēc kristību ierakstā ir svarīgi pievērst uzmanību krustvecākiem. Krustvecāki var sniegt būtisku pavedienu dzimtas pētījumos.
Luterāņu kristību ierakstos atradīsiet ne tikai ziņas par vecākiem, bet arī vairāku krustvecāku (vāc. Pathen vai Taufzeugen) vārdus. Skaits ir dažāds – reizēm ir tikai divi, bet dažos novados redzēti pat vairāk nekā desmit krustvecāku.
Par krustvecākiem aicināja, pirmkārt, jau radiniekus - kristāmā bērna vecāku brāļus vai māsas. Bet tikpat labi par krustvecākiem varēja nākt arī citi vecākiem labi zināmi un cienīti cilvēki – tās pašas saimes ļaudis, kaimiņi, attālāki radinieki. Ir redzēts, ka svarīgiem muižas ļaudīm par krustvecākiem gājuši arī attiecīgo muižu pārvaldnieki vai muižnieki.
Tālāk aprakstīšu, kā ziņas par krustmāti palīdzēja man atrast pavedienu senāku senču meklēšanai.
Mans “izpētes subjekts” bija atslēdznieks Dāvids Vidiņš, kurš 1890. gadā Rīgas Sv. Mārtiņa draudzē salaulāts ar Līzi Plēvi. Laulību ierakstā norādīts, ka Dāvids dzimis Kurzemē, bet precīza dzimšanas vieta trūkst.
Kur gan meklēt ziņas par Dāvida dzimšanas vietu? Viena iespēja būtu meklēt viņa miršanas ierakstu, jo arī tajā parasti norādīja dzimšanas vietu. Tomēr man nebija zināms Dāvida miršanas gads.
Starp Dāvida bērnu krustvecākiem bija minēta kāda Lizete Vidiņš. Pieņēmu, ka viņa varētu būt Dāvida māsa un centos sameklēt papildus ziņas par Lizeti.
Rīdziniekiem ir tā priekšrocība, ka viņu laulības, kristības vai bēres tika izsludinātas laikrakstos. Tātad meklēju ziņas par Lizeti vēsturiskajos laikrakstos periodika.lv
Te jāatgādina, ka meklētājā jāraksta vēsturiskajā ortogrāfijā, šajā gadījumā meklēju “Lisette Widdiņ” un atradu, ka Mārtiņa baznīcā 1895. gadā uzsaukts komijs (tirgotāja palīgs) Otto Wilhelms Ulrihs ar Lizeti Vidiņu.
Nu varēju meklēt laulību ierakstu Mārtiņa baznīcu grāmatās. Atradu to un izlasīju, ka Lizete Vidiņa, Anša meita, dzimusi 1860. gadā Lielsvētē.
Arī Dāvida tēva vārds bija Ansis un Svēte ir Kurzemē (t.i. Krievijas impērijas Kurzemes guberņā). Tiktāl viss sakrita.
Dāvida laulību ierakstā bija minēts arī mātes vārds – Jūle, bet Lizetes laulību ierakstā māte nebija norādīta. Atlika sameklēt Lizetes kristību ierakstu, lai pārliecinātos, ka viņas mātes vārds arī ir Jūle.
Bet kurai draudzei piederēja Svētes pagasta ļaudis? Atbilde meklējama Ciltskoki.lv lapā sadaļā “Palīgs” > “Baznīcu grāmatām un dvēseļu revīzijām”> Luterāņi /Pagasti> Draudzes
Tajā norādīts, ka Svētes pagasta ļaudis meklējami Jelgavas Sv. Annas lauku latviešu draudzē un Jelgavas Sv. Trīsvienības lauku vācu draudzē.
Vidiņi bija latvieši, tāpēc meklēju Sv. Annas lauku latviešu draudzē. Ieraksts apliecina, ka Lizete bija Dāvida māsa, jo arī viņa vecāki ir Ansis un Jūle. Dzimšanas vieta bija Lielsvētes Muntēni.
Lai gan “pilnai laimei” vēl būtu nepieciešams atrast Dāvida kristību ierakstu, tas šoreiz nav iespējams, jo attiecīgo gadu baznīcu grāmatas trūkst. Tomēr, pateicoties mazajam pētījumam par Dāvida bērnu krustmāti Lizeti, man izdevās noskaidrot, no kuras Kurzemes vietas Rīgā ienāca atslēdznieks Dāvids Vidiņš. Ar zināmo informāciju nu var meklēt arī senākus senčus.
Pievērsiet uzmanību krustvecākiem - viņi var izrādīties meklētais pavediens tālākiem pētījumiem!
Comments