Kā atpazīt senču vārdu krieviski?

Kādā senākā bloga ierakstā jau rakstīju par pāreju no vācu uz krievu valodu baznīcu grāmatās. Kā atpazīt vārdus un uzvārdus baznīcu grāmatās krievu valodā, to skaidrošu šajā ierakstā.

1891.gadā Krievijas impērijā tika izdota pavēle, ka turpmāk baznīcu reģistri jāved krievu valodā. Līdz tam luterāņi Latvijā un Igaunijā savas grāmatas veda vācu valodā. Protams, ka vācu mācītājiem nu bija jālauza galvas ne tikai par to, kā tulkot profesijas un sociālo stāvokļu apzīmējumus un nāves cēloņus, bet arī, kā pareizi pierakstīt vārdus un uzvārdus krievu valodā.

Tika izdotas pamācības un likumi, kā pareizi pierakstīt vārdus krieviski. Kādas tad bija norādes?

Lai saglabātu precizitāti, mācītājiem tika norādīts pēc iespējas saglabāt oriģinālo vācu rakstību.

1) Vārdus nedrīkstēja patvaļīgi mainīt.

• Tā vietā, lai pielāgotu vārdus krievu ekvivalentiem, tie tika rakstīti pēc iespējas tuvāk oriģinālajai formai.

Piemēri: 

Elisabeth → Элизабетъ (nevis Елисавета)

Voldemar → Вольдемаръ (nevis Владимiръ)

Šeit jāņem vērā, ka krievu valodas ortogrāfija ir mainījusies un vairāki burti mūsdienās vairāk netiek lietoti, kā piemēram “i” un cietinājuma zīme “ъ”.

2) Vārdiem bija jāatbilst oriģinālajai rakstībai, ieskaitot galotnes.

Piemēri: 

Magdalene → Магдалене

Paul → Паулъ

Peter → Петеръ

Theodor → Теодоръ

Marie and Maria → Марiе и Марiя

Julie → Юлiе

Thomas → Томасъ

3) Neierastas līdzskaņu kombinācijas tika saglabātas arī krievu valodā.

• Vācu vārdi ar līdzskaņu kombinācijām, kas nav parastas krievu valodā, netika vienkāršoti.

Piemēri: 

Moritz → Моритцъ

Florell → Флорелль

Schmidt → Шмидтъ

Kupffer → Купфферъ

4) Luterāņu reģistros netika pievienoti tēvvārdi.

• Atšķirībā no krievu tradīcijas, kur personas pilnajam vārdam tika pievienots tēva vārds, luterāņu baznīcas reģistros šī prakse netika pielietota.

Piemērs: Krievu tradīcijā vīrietis vārdā Ivans, kura tēvu sauc Pēteris, tiktu saukts par Ivanu Petroviču (Ivans, Pētera dēls).

• Tomēr luterāņu reģistros šādas formas netika lietotas. Tā vietā tika pielietots vienkāršs formāts:

"NN kunga dēls, meita" → сынъ, дочь Господина NN

5) Uzvārdi krievu valodā netika locīti.

• Krievu gramatikā uzvārda forma mainās atkarībā no locījuma (piem., Ivanovs, bet Ivanova dēls).

• Tomēr luterāņu reģistros vācu uzvārdi netika locīti, lai to forma nemainītos.

  
  

6) Oriģinālie vārdi tika pievienoti arī latīņu rakstībā.

• Lai izvairītos no neskaidrībām, visi vārdi tika pierakstīti gan krievu, gan iekavās arī latīņu rakstībā.

• Šis noteikums “glābj” tos dzimtas pētniekus, kas krievu valodu nezina, jo ir iespējams identificēt vismaz vārdus un uzvārdus.

Vārda un uzvārda rakstība vāciski un krieviski.

Te gan jāatgādina, kas tas attiecas uz luterāņu grāmatām. Ja Jūsu senči bijuši pareizticīgie, tad gan viņu vārdi baznīcu grāmatās būs mainīti. Par to rakstīts citā bloga ierakstā.

Tālāk piemērs ar populārākajiem personvārdiem un to atveidi vācu un krievu valodās.

 (Avots: 4799.fonds, 2. apraksts, 44. lieta, LNA LVVA)

Protams, ne vienmēr noteikumi tiek izpildīti un noteikti gadīsies piemēri, kur pieraksts baznīcas grāmatā atšķiras no šīm norādēm.