Vai Jūsu senčos ir kāds izbēdzis zemnieks? Reizēm dvēseļu revīzijās var redzēt piezīmi, ka kāds zemnieks izbēdzis vai kāds noķerts un atvests atpakaļ. Kāpēc un kurp viņi bēga? Kurš un kā tvarstīja izbēgušos zemniekus?
Kādā Smiltenes muižas 1795. gada dvēseļu revīzijā izlasīju šādu tekstu par 24 gadus veco zemnieku Pēteri: “vecāki savulaik aizbēguši no valsts grāfam fon Braunam (von Brown) piederošās Siguldas dzimtsmuižas, pieprasīti atpakaļ no Kurzemes Vircavas muižas un 1790. gadā pārcelti uz šejieni”.
Meklēju vairāk informāciju par to, kāpēc zemnieki bēga, un izsmeļošu lasāmvielu atradu Manfreda fon Betihera rakstā “Dzimtbūšanai pakļauto zemnieku bēgšana 18.gs.” Raksts vācu valodā lasāms šeit.
Rakstā pamatā ir runa par Vidzemes zemnieku bēgšanu 18. gadsimtā. Pēc Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) Vidzeme nonāca Krievijas impērijas sastāvā, un tieši 18. gadsimtā dzimtbūšana kļuva īpaši smaga. Zemnieki bija pilnīgā pakļauti muižniekam, bez tiesībām mainīt dzīvesvietu.
Pēc Lielā Ziemeļu kara Vidzeme bija izpostīta, tam sekojošā mērī bija nomiruši daudzi cilvēki un atlikušajiem bija ļoti smagi jāstrādā. Saimniecība vēl arvien bija arhaiski feodāla, tā balstījās uz smagu klaušu un nevis atalgotu darbu. Gadsimta beigās tika ieviests arī jauna veida nodoklis - galvas nodoklis, kas jāmaksā katram reģistrētam nodokļu maksātājam vīrietim.
Kurzeme tolaik vēl bija Polijai pakļauta hercogiste. Lai gan tur tāpat valdīja dzimtbūšana, tomēr dzīve Kurzemē šķita brīvāka un iespējas tikt labākā dzīvē - lielākas. Valoda Daugavas abās pusēs bija viena, un pārcelties pāri upei nebija problēmas. Kurzemes muižnieki labprāt pieņēma bēgļus un deva tiem darbu, jo darbaspēks trūka.
Viņi arī bija ieinteresēti bēgļus neizdod, bet slēpt. Rakstā aprakstīts kāds gadījums, kad bēgļu ķērājiem ierodoties, vietējais muižnieks slepus nosūtījis vēstnesi, lai bēgļi paspētu paslēpties mežā. Citreiz Kurzemes muižnieki bēgļus pārcēla uz savām muižām Lietuvā vai Polijā, kur viņus sameklēt bija vēl grūtāk.
Kurzemē bēgļi tāpat strādāja par kalpiem saimniecībās, bet vienam otram izdevās pat iekārtoties par saimnieku. Minēti pat pāris gadījumi, kad bēgļiem izdevies dzīvot kā brīviem cilvēkiem – kāds bija ticis par krodzinieku, bet cits - par dzirnavnieku. Daudzi apprecējās ar vietējām sievietēm, un piedzima bērni. Tomēr situācija bija nedroša, jo veselus 100 gadus muižniekam bija tiesības pieprasīt atpakaļ savus izbēgušos zemniekus.
Atgūšanas process gan arī nebija vienkāršs. Tiesas ceļā bija jāpierāda, ka tas tiešām ir tas pats izbēgušais zemnieks. Bija vajadzīgi liecinieki. Vidzemniekus, kuri ieradās Kurzemē, lai meklētu un pārbaudītu ziņas par bēgļiem, varēja arestēt par spiegošanu.
Stingrie aizliegumi un pat solījumi pēc atgriešanās atlaist sodu nepalīdzēja. Visbeidzot 1762. gadā Vidzemes ģenerālgubernators Džordžs (vai Georgs) fon Brauns lūdza palīdzību valdībai St. Pēterburgā. Vairāki tūkstoši zemnieku jau esot aizbēguši. Krievijas pārstāvis ar Kurzemes hercoga atļauju ieradās ar nelielu militāru vienību, lai izķertu visus tos, kuri nevarēja uzrādīt pasi. Bēgļu skaits Zemgalē esot bijis tik liels, ka arestēt visus mazajai komandai nav bijis iespējams.
Tomēr visbeidzot tika noslēgta vienošanās starp Krievijas impēriju un Kurzemes hercogisti, ka divu mēnešu laikā Kurzemes muižniekiem bēgļi jāatgriež citādi draudēs 200 dālderu liels sods.
Vidzemes muižnieki iecēla īpašu komisāru Samuelu Simonu Šmuelu, kura uzdevums bija sameklēt Vidzemes bēgļus. Viņu sargāja īpaša “aizsardzības vēstule” un par katru uzrādīto bēgli Šmuelam maksāja trīs un vēlāk pat piecus dālderus.
Protams, viss negāja tik gludi. Kurzemnieki apstrīdēja izdošanas prasības un jo īpaši 200 dālderu lielo sodu dažādos veidos. Cīniņš lielā mērā izbeidzās, kad Kurzemes hercogisti 1795. gadā pievienoja Krievijai.
Atgriežoties pie sākumā minētā zemnieka Pētera, tad, šķiet viņam nepaveicās. Viņš bija tieši ģenerālgubernatora Brauna dzimtzemnieks un gan jau tika pieliktas īpašas pūles, lai Brauna bēgļi tiktu atgriezti saimniekam. Cik gadus ģimene bija pavadījusi Kurzemē, nav zināms. Ir iespējams, ka Pēteris bija dzimis Kurzemē un tikai jau pieaugušā vecumā nonāca Vidzemē.
Comments