Šonedēļ mans pētījuma objekts bija dzimta, kas 1899. gadā izceļojusi uz ASV. Izbraukuši vēl laikā, kad Latvija bija daļa no Krievijas impērijas, ģimenes locekļi apmeklēja Latviju tās brīvvalsts laikā 1920. gados. Kāda informācija atrodama ieceļošanas lietā?
Diemžēl par izceļošanu, Latvijas arhīvos informāciju grūti sameklēt. Kuģu pasažieru saraksti mūsu arhīvos nav. Izceļošanas dokumenti, ja arī tādi saglabājušies, nav viegli un ātri sameklējami. Vismaz man nav zināms, kur tādus meklēt. Kas attiecas uz ieceļošanu Latvijas brīvvalsts periodā, tad šeit jau meklēšana ir iespējama.
Protams, ka meklēšana datubāzēs mūsdienās ir visērtākā. Atgādināšu par dažām citām noderīgām datubāzēm, kas pieejamas arī ārzemju pētniekiem.
Rīgas prefektūras pasu kolekcija atrodama datubāzē pases.arhivi.lv.
Latvijas Universitātes Studentu lietas atrodamas Latvijas Universitātes studentu meklētājā
Pavalstniecības lietas un ceļojumu pases var meklēt Ciltskoki.lv sadaļā Dažādi
Pensiju lietas meklējamas turpat Ciltskoku lapā sadaļā Dažādi
Latvijas armijas virsnieku lietas var sameklēt caur arhīva fondu meklētāju Meklē LNA
Taču Latvijas Valsts vēstures arhīva lasītavas datoros pieejamā iekšējā datubāze slēpj vēl daudz vairāk. Tieši tur es atradu norādi par ieceļošanas lietu, kurā atradu vēl vairākas interesantas detaļas un noderīgus pavedienus.
Ieceļošanas lietas glabājas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta fondā 3234. fondā. Lai gan daļa ir digitalizētas, tās skatāmas tikai uz vietas arhīva lasītavas datoros.
Ieceļošanas lietā bija arī neliels pārsteigums. Jānis C. bija iesniedzis vīzas pieteikumu Latvijas Republikas ģenerālkonsulātam Londonā. Viņa aizpildītā anketa atklāja daudz diezgan daudz faktus:
Iesniedzēja pavalstniecība,
nodarbošanās,
dzimšanas datums un vieta,
ziņas par iepriekšējām Latvijas apmeklējuma reizēm,
ziņas par dienestu armijā,
pastāvīgā dzīvesvieta ārpus Latvijas
divu Latvijā dzīvojošu personu vārdus un adreses, kas var sniegt atsauksmes.
Par lieciniekiem Jānis bija norādījis savus radiniekus – viņa mirušās sievas māsas bērnus. Lietas izmeklēšanas gaitā abi tika nopratināti, un liecības ļāva atrast jaunu informāciju par Jāņa sievas dzimtu. Turklāt es uzzināju ne tikai abu liecinieku dzimšanas datus un dzīvesvietas, bet arī to, kad Jānis bija izceļojis un kur dzīvojis pirms tam.
Taču vislielākais pārsteigums slēpās Jāņa atbildēs par ceļojuma mērķi. 1927. gada vīzas pieteikumā viņš bija ierakstījis, ka 'grib dzīvot Latvijā'. Uz jautājumu par plānoto uzturēšanās ilgumu, atbilde bija tikpat nepārprotama - 'visu mūžu'.
Kāpēc gan cilvēks, kura pieaugušie dēli dzīvoja Kanādā, vēlējās atgriezties? Liekas, ka pēc sievas nāves atraitnis bija nolēmis sākt jaunu dzīvi dzimtenē. Ģimenē stāsta, ka viņš cerējis Latvijā atrast jaunu dzīvesbiedri. Kas un kā noticis, to mēs nezinām. Bet Latvijā Jānis tā arī nepalika, un savas dzīves pēdējos gadus pavadīja Kanādā pie dēla.
Commenti