Dzelzceļnieku pensijas lietas

Dzelzceļa darbiniekiem, tāpat kā citiem valsts darbiniekiem, pienācās valsts pensijas. Šīs pensijas lietas var atklāt nozīmīgus faktus  dzimtas vēsturei. Kur tās meklēt un kāda informācija atrodama pensijas lietās?

Lokomotīves vadītājs. Apstrādāts foto no grāmatas Latvijas Dzelzceļi 1918-1938.

Ja Jūsu sencis strādājis dzelzceļa dienestā, tad ir vērts pārbaudīt, vai arhīvā glabājas viņa pensijas lieta. Šajā gadījumā runa ir par tiem, kas pensionējās starpkaru Latvijas Republikas laikā.

Valsts pensiju lietas atrodamas dažādos fondos, piemēram 5213. fondā -  Tautas labklājības ministrijas Sabiedriskās aizgādības departamenta fondā. Par šīm lietām jau rakstīju agrākā bloga ierakstā.

Citas pensiju lietas glabājas attiecīgo valsts iestāžu fondos, piemēram, dzelzceļa darbinieku pensijas lietas meklējamas Dzelzceļu virsvaldes fondā nr. 4592. Fonda 2.aprakstā atrodams alfabētisks uzvārdu saraksts par tiem darbiniekiem, kuru pensiju lietas glabājas šajā fondā.

Kāda informācija tad atrodama šajās pensijas lietās?

Pensijas lietā atrodamas daudz vērtīgas biogrāfiskas informācijas, pamatā jau, protams, par darbu valsts dienestā. Ja cilvēks bija strādājis jau pirms Pirmā pasaules kara, tad lietā būs atrodamas ziņas arī par šo laiku.

Cilvēks, kura pensijas lietu es skatījos, bija dzimis 1874. gadā Lietuvā. Latvijas pilsonību bija ieguvis 1921. gadā un Latvijas valsts dzelzceļu dienestā bija strādājis par konduktoru no 1921. gada līdz 1935. gadam.

Tā laika likumos bija teikts, ka tad, ja darbinieks pēc Pirmā pasaules kara bija atgriezies Latvijā un ieguvis Latvijas pavalstniecību līdz 1925. gada 18. novembrim, un Latvijas dienestā nokalpojis 10 gadus, tad viņa pensijas izdienā ieskaita arī Krievijas valsts līdzīgos amatos līdz 1917. gada 7. novembrim nokalpoto laiku.

Mans pētāmais cilvēks no 1900. līdz 1906. gadam bija kalpojis Krievijas Valsts policijas dienestā, bet pēc tam līdz pat 1917. gadam strādājis – Rīgas-Orlas dzelzceļa dienestā. Arī Rīgas-Orlas dzelzceļš tobrīd bija Krievijas valsts uzņēmums. Viņa gadījumā izpildījās visi noteikumi un viņa pensijas izdienā tika ieskaitīti arī 17 Krievijas valsts dienestā nokalpotie gadi.

Izdienā ieskaitītie gadi

Interesanti, ka pensijas izdienā ieskaitīja vēl vairākus gadus, piemēram:

• Ja dzelzceļa darbinieki bija piedalījušies cīņās par neatkarīgu Latviju un laikā no 1897. gada līdz 1920. gadam par to bijuši ieslodzīti vai izsūtīti.
  

• Ja izvairoties no uzliktiem sodiem, dzelzceļa darbinieki bija emigrējuši uz ārzemēm, bet atgriezušies Latvijā līdz 1925. gada 18.novembrim, tad arī emigrācijā pavadīto laiku ieskaitīja pensijas izdienā.
  

• Tāpat pensijas izdienā ieskaitīja to laiku, ko darbinieki bija nostrādājuši Vidzemes un Kurzemes bruņniecības dienestā, ja tiem pēc šo organizāciju statūtiem bija paredzētas pensijas.
  

• Dienesta laiku latviešu strēlnieku vienībās un Latvijas armijā arī ieskaitīja, bet ne Krievijas armijas brīvprātīgo dienestu.

Pensijas lietā atrodams arī aprēķins par pensijas lielumu, kurā norādīta augstākā alga. Dzelzceļnieku gadījumā pensijas aprēķinā tika izmantota arī t. s. "kilometru nauda". Tas bija īpašs papildus atalgojums par nobrauktajiem kilometriem tiem darbiniekiem, kas vadīja un apkalpoja vilcienus kustības laikā.

Konkrētajā gadījumā cilvēks par 32 pensijas izdienas gadiem saņēma Ls 100,44 mēnesī.

Avoti: Dzelzceļu Vēstnesis. Neoficiālā daļa. Nr. 16 (30.07.1930) ,

Latviešu konversācijas vārdnīca, IX sējums.